Īpašo sajūtu tverot

Vairākus mēnešus mūsu skolas 1.stāvā bija apskatāma skaistu gleznu izstāde, kuras autore ir māksliniece Maija Matīsa. Pirms izstādes slēgšanas aicinājām mākslinieci uz nelielu sarunu

1) Kā un kad jūs izdomājāt to, ka tieši māksla ir Jūsu dzīves ceļš?
Jau no bērnības man patika zīmēt. Pēc tam, kad es pabeidzu Mākslas akadēmiju, sāku strādāt skolā. Tā pagāja vairāki gadi, līdz mana draudzene jautāja: „Kāpēc tu neglezno, tu taču esi pabeigusi Mākslas akadēmiju ?” Tieši tad es sāku strādāt Tukuma muzejā, un darbs tur mani atkal „pagrūda” uz gleznošanu. Un es vairs nevarēju apstāties…

2) Vai bērnībā māksla bija Jūsu aicinājums?
Protams, bērnībā es zīmēju. Man patika zīmēt, bet, ja jāsaka godīgi, tad man laikam bija pārāk maz tādu ambīciju, lai saņemtos izstādīt gleznas. Pabeidzot akadēmiju bija reizes, kad es nesu savas gleznas uz izstādēm un manī bija tāda briesmīga sajūta, it kā es būtu izgājusi kaila cilvēkos. Radās sajūta, ka es atkailinu savu dvēseli, tāpēc sāku gleznas krāt mājās un nerādīt sabiedrībai. Tagad jau man ir vienalga, kritiku pieņemu. Ja patīk- labi, ja nepatīk – nu tad arī labi.

Pilnu interviju ar mākslinieci Maiju Matīsu lasi skolas avīzē “Strops”.

Dalies ar draugiem

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *