Mūžīgā piemiņā – Rasma Valdmane (18.04.1940.-18.05.2021.)

“Pa vienam mēs skaņa, bet kopā vārds (..) Pa vienam mēs skaņa, bet kopā spēks,/ Kas sakļauti dūrē var kalnus gāzt./ Tie ir manas tautas stāsti, Tēvu jostu raksti, manas rīta, vakara dziesmas,” šie spēcīgie vārdi izskanējuši aprīlī, kad digitālā versijā kopā sadziedājās jauktais koris “Savējie”, kuru vadījusi izcilā diriģente Rasma Valdmane. Rasmiņa – kā viņu sauca un domās mūžīgi sauks koristi, kolēģi, ikviens, kuram bijis gods iepazīt viņas viedo dvēseli.

Mūsu kolēģes Rasmas šūpulis kārts pavasarī, un viņas dvēsele devusies uz viņsaules dārziem maijā – ievziedu laikā. Saules gaisma, skola un dziesma sirdī kā viena no lielākajām vērtībām visu krāšņo mūžu. Dzīves kamolā satīti vairāki nozīmīgi pavedieni gan kā mātei un omītei, gan kā DIRIĢENTEI un SKOLOTĀJAI, savulaik arī klases audzinātājai, direktora vietniecei mūzikas jomā, kultūras dzīves organizētājai, skolas dvēselei.

Rasma Valdmane 1958. gadā absolvējusi Tukuma 3. J. Raiņa vidusskolu (pirmais vidusskolas izlaidums). Nedaudz vēlāk – 23 gadu vecumā  – atgriezusies savā skolā ne vairs kā skolniece, bet kā skolotāja un pavadījusi tajā ļoti bagātīgu mūžu, nostrādājot 58 raženus darba gadus. Tieši Rasma no 1970./1971. m. g. skolā izveidojusi mūzikas novirzienu. Rasmiņu mūžam cienīsim un godāsim kā ļoti iedvesmojošu kolēģi, vitālu cilvēku, kā paraugu, kuras acīs vienmēr bija radošuma dzirksts, optimisms, kura nekad nepadevās, bet dzīves ceļos gāja ar staltu stāju, izvirzīja augstus mērķus un neatlaidīgi piepildīja savas dzīves sapņus. Viņas sirds piederējusi mūzikai, dziesmai, SAVĒJIEM, vadot dažādus kolektīvus (“Viva”, “Noktirne”), to skaitā Tukuma Raiņa ģimnāzijas jaukto kori “Savējie”, meiteņu kori “Savējās” un vokālo ansambli.

Skolotājas dzīves iekšējais ritms saskanējis ar mūzikas ritmu, un ikdienas atslēgas vārdi darbam bija profesionalitāte, kvalitāte, sirdsgudrība, mīlestība un augsti mērķi. Viņa mīlēja savu darbu, un tikai tā varēja izglītot – DODOT. Koristiem diriģente ir bijusi un dzīvos viņu atmiņās kā otrā mamma, kura sagaidījusi mājās ‑ kora ģimenē –, kura ne tikai rosinājusi cītīgi strādāt vairāk, bet arī skaisti atpūsties, draudzēties un viesoties pie citiem kolektīviem. Ne velti kori sauc par “Savējiem”, mīlestības lolojumu, ar mūžam neizsīkstošu spēku un enerģiju, kas strāvo caur dziesmu. Dziesmas spēks ir tās daudzveidībā, jo tajās var izdziedāt kā prieku, tā bēdas, dziedinot un bagātinot dvēseli, savu garīgo pasauli. Rasma mācēja caur dziesmu, smaidu, žestu, īstajā brīdī pateiktajiem vārdiem atraisīt arī visspurainākos un klusākos jauniešus. Iedvesmojusi ļoti daudzus skolēnus pievērsties mūzikai profesionāli. Un tā skolotāja savas darba dzīves mīlestību – DZIESMU – nodevusi pūrā no paaudzes paaudzei. Dzīves gaitā daudz sadarbojusies ar profesionāļiem, kā V. Zilveri, J. Lūsēnu, R. Vanagu, M. Sirmo, A. Platperu, I. Teterovski, M. Klišānu, I. Zanderi, M. Zālīti u. c. radošām personībām.

Rasmas Valdmanes vadītie kori priecējuši mūsu sirdis ar savu radošo veikumu valsts un pilsētas svētkos, populāru personību jubilejas pasākumos, atceres dienās, festivālos, literāri muzikālajās kompozīcijās, Ziemassvētkos, skolas jubilejās, Mātes dienās, izlaidumos un krāšņos salidojumos. Koru skatēs, konkursos gūti visaugstākie apbalvojumi (I pakāpes zelta diplomi). Visskaistākās emocijas piedzīvotas mūzikas kulminācijas svētkos, jo viņa ar koristiem piedalījusies visos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos. Tēvu jostu rakstā ierakstītas neaizmirstamas uzstāšanās ar dvēselisku saviļņojumu dižkoncertos, rokoperās, mūziklos, kas piedzīvoti gan Tukumā, gan novadā, gan Latvijā un ārpus tās. Katram savs atmiņu pūrs, kas kopā uzkrāts, sadarbojoties ar Rasmu.

Skolotājas izcilais darbs augstu novērtēts. Nozīmīgākie apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis (5. pakāpe; 1999); Tukuma Goda pilsone (2000), vairākkārt saņemti Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksti par pašaizliedzīgu darbu koru kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanā un attīstībā (2005, 2009, 2014), Kultūras darbinieka 2018 balva (2019).

Cieņā un mīlestībā pateicamies Rasmai Valdmanei par mūža ieguldījumu – SKOLOTĀJAS un DIRIĢENTES MISIJU – koru kultūras vērtību lološanā, jaunās paaudzes garīgās un emocionālās pasaules attīstīšanā un ģimnāzijas tēla popularizēšanā, jo daudziem ģimnāzijas kultūras pasaule asociējas ar Rasmas vārdu. Mūžam atcerēsimies tos daudzos emocionālos mirkļus, kad skudriņas pārskrējušas pāri ķermenim, redzot Rasmu diriģējot kori un baudot tā skaisto skanējumu. 18. maijā Rasmas dzīves kamola pavediens aizvijies mūžībā, sakot: “Dzied, mana dvēsele dzied caur tūkstoš balsīm klusi …”

LAI SKANĪGS GAISMAS CEĻŠ RASMIŅAS DVĒSELEI!

Tukuma Raiņa ģimnāzijas saime

Dalies ar draugiem

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *