“Vēlos palīdzēt mūsu jauniešiem stiprināt līderības prasmes, zināšanas un vērtības, lai viņi varētu gan veiksmīgi veidot savu dzīvi un profesionālo karjeru, gan arī jēgpilni iesaistīties sava novada, Latvijas un Eiropas Savienības attīstības dienaskārtības veidošanā. Man ir ne tikai svarīgi jauniešus izglītot par Eiropas Savienības politiku, bet arī dot viņiem reālas iespējas pašiem īstenot savas iniciatīvas, tādejādi jau šobrīd uzņemoties atbildību par savas nākotnes veidošanu”, tā savu motivāciju, veidojot projektu, skaidro Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde.
Eiropas Parlamenta deputātes Daces Melbārdes iniciatīva sadarbībā ar Mūžizglītības un kultūras institūtu “Vitae”
NĀKOTNES LĪDERU AKADĒMIJA
No 2020.gada šajā projekta aktivitātēs iesaistījušies arī trīs Tukuma Raiņa ģimnāzijas jaunieši Līva Petrova, Elīza Rozentāle, Mārtiņš Skraucis un Mārtiņš Ozols un pedagogi Inese Bērziņa un Līga Lauziniece.
Ģimnāzijas komanda jau piedalījusies starptautiskās konferences “Jauniešu līderība digitālajā laikmetā” darbā un Juglas vidusskolas domnīcas darbā.
Lasi vairāk Tukuma Raiņa ģimnāzijas tiešsaistes laikrakstā publikācijā “Ar domu par līderību“
Neskatoties uz krīzes situāciju, projekts ir aktīvs un jaunieši tajā darbojas. 2020.gada 8.aprīlī pirmajā tiešsaistes nodarbībā jaunieši grupās diskutēja par to, kas raksturo labu krīzes laika līderi, un kādas ir viņa prasmes – pārliecība, spēja iedvesmot, mērķtiecība, atbildīgums, empātija, emocionāla un fiziska izturība, radošums un domāšana ārpus rāmjiem, rīcībspēja un drosme pieņemt lēmumus, kā arī sadarbības prasmes.
2020.gada 22.aprīļa tiešsaistes nodarbībā piedalījās jauniešu līderi no Zviedrijas un Lielbritānijas Gerard Marcel Koning, Atifa Shah un Gabriel Kroon. Diskusijas notika grupās angļu valodā par krīzes tēmām – vai mana dzīve un uzskati ir mainījušies krīzes laikā, ko esmu jaunu uzzinājis par pasauli, vai mainījusies pasaule COVID-19 ietekmē, kas mums jāsaglabā no tā, kas mainījies, no kā mums jāatsakās, kas vajadzīgs no jauna, ko dara līderis krīzes laikā? Mūsu jauniešiem bija svarīgi uzzināt par citu valstu pieredzi krīzes situācijā. Diskusiju secinājums – mums jau ir pieredze un jābūt gataviem tādām krīzes situācijām. Mācīties no šīs situācijas varam atbildību un veselīgu dzīvesveidu. Nobeigumā Rolands Ozols teica, ka mums šajā situācijā jākļūst par labāko savu versiju.
Nodarbība 2020.gada 6.maijā bija veltīta Latvijas Neatkarības atjaunošanai. Jaunieši savus jautājumus varēja uzdot žurnālistam, bijušajam tautfrontietim Dainim Īvānam.
Jauno līderu mācības 2020.gada 20.maijā vadīja Eduards Krūmiņš.
Kāpēc līderība ir svarīga mūsdienās (Cynefin modelis)?
Personīgās līderības stūrakmens – vēlme augt, attīstīties un sasniegt labus rezultātus tajā, ko darām.
Mācīšanās zona un izpildes zona (Learning vs Performing).
Personīgo prasmju attīstība.
Mūsu jaunieši turpina darboties projektā “Nākotnes līderi”. Nākotnes līderu programmas “Ar stiprām saknēm Latvijā un Eiropā” viens no mērķiem ir stipra piederības sajūta savai zemei. Tāpēc skolas komanda 2020.gada vasarā devās uz pirmās Latvijas brīvvalsts prezidentu dzimtajām mājām Zemgalē. Prezidentu dzimtās mājas “Brātiņi”, “Pikšas”, “Auči” un “Ērgļi” saņems mūsu cieņas dāvinājumu – rožu stādus.
Latvijas 102.dzimšanas dienas priekšvakarā programmas “Ar stiprām saknēm Latvijā un Eiropā” ietvaros Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolēniem 2020.gada 17.novembrī bija iespēja tikties tiešsaistē ar Latvijas valsts bijušo prezidentu Valdi Zatleru. Tikšanās sarunas tēmas: personiskā līderība jeb raksturs, prasme vadīt citus un kā ir būt Latvijas Valsts prezidentam.
Ar stiprām saknēm Latvijā un Eiropā
Tukuma Raiņa ģimnāzijas komanda arī 2020./2021.mācību gadā aktīvi darbojas projektā “Nākotnes līderu akadēmija”, kas ir Eiropas Parlamenta deputātes Daces Melbārdes iniciatīva sadarbībā ar Mūžizglītības un kultūras institūtu “Vitae”. Projektā piedalās 12 Latvijas skolu komandas.
Jaunie līderi piedalās Eiropas nākotnes sarunās, diskutē par personiskās līderības jautājumiem, tiekas ar sabiedrībā atzītiem līderiem. Katras skolas komanda veido domnīcu par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, piemēram, par dezinformāciju un informācijas telpas drošību, par vidi un klimata krīzi, par vienlīdzību un godīgumu, par identitātes maiņu mūsdienu sabiedrībā un citiem.
Cilvēka tiesības un pamatbrīvības
Vai man šodien par kaut ko ir jācīnās?
Tukuma Raiņa ģimnāzijas komandas veidotā domnīca “Cilvēka tiesības un pamatbrīvības. Vai man šodien par kaut ko ir jācīnās?” notika tiešsaistē 2021.gada 23.aprīlī. Domnīcas sākumā Dace Melbārde runāja par Eiropas Savienības pamatvērtībām un stratēģiskajiem mērķiem. Diskusiju daļu vadīja Tukuma Raiņa ģimnāzijas absolvents, jurists un mecenāts Ģirts Rūda. Jaunieši tajā izteica viedokļus par bēgļu tiesībām, tradicionālajām ģimenēm un LGBT. Tika pārrunāta arī tēma par to, kā cilvēktiesības tiek (un tiks) ievērotas saistībā ar internetu un skaidras naudas izmantošanu. Diskusijas nobeigumā dalībnieki runāja par mūsdienu izaicinājumiem cilvēku tiesību un pamatbrīvību ievērošanā. Ģirts Rūda jaunajiem līderiem atgādināja novērtēt zināšanu svarīgumu, aicināja būt profesionāļiem savā jomā, apgūt jaunas prasmes un būt gataviem jauniem izaicinājumiem.
Domnīcas ietvaros notika ne tikai diskusija, bet arī citas aktivitātes. Piemēram, grupu darbam komanda bija sagatavojusi karikatūras par nozīmīgām sociālām tēmām. Visas domnīcas laikā tās dalībnieki par oriģinālām atbildēm un aktivitāti saņēma virtuālās konfektes. Pasākuma beigās tam, kurš bija saņēmis visvairāk šo virtuālo saldumu, bija sagatavots pārsteigums – virtuālās konfektes tika “pārvērstas” īstās Tukuma konfektēs. Saldo pārsteigumu ar Tukuma attēliem uz konfekšu papīriņiem saņēma Klāvs Zakevics no Brocēnu vidusskolas.
Paldies visiem, kas palīdzēja mums, jaunajiem līderiem – Elīzai, Līvai un Paulam – organizēt domnīcu, – gan TRĢ direktorei Sigitai Kūlai par atbalstu, gan TRĢ absolventam, juristam, ceļotājam un mecenātam Ģirtam Rūdam par izcili sagatavoto informāciju un diskusijas vadīšanu, gan skolotājām Inesei Bērziņai un Līgai Lauziniecei par mentora darbu, gan Artūram Adrianam par tehnisko atbalstu!
Imants Ziedonis kādreiz rakstīja:
“Ļauj man iet pasaulē smukumā
Tā kā ķirši zied Tukumā!”
Pārvietošanās brīvība ir arī viena no cilvēka tiesībām… Gaidīsim visus ceļotājus Tukumā gan ķiršu ziedēšanas laikā, gan Rožu svētkos! Bet mēs, jaunie līderi, tiksimies virtuāli nākamajā domnīcā Cēsīs 2021.gada 21.maijā!
Informāciju sagatavoja mentore Inese Bērziņa 2021. gada 26. aprīlī
Kopā ar trimdas latviešu ansambļa “Čikāgas piecīši” dalībniekiem
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas svētki
Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde 2021. gada 6. maijā mūsu jauniešiem piedāvāja svinēt Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas svētkus kopā ar trimdas latviešu ansambļa “Čikāgas piecīši” dalībniekiem Armandu Birkenu un Loriju Vudu Cinkusu.
Ievadā D. Melbārde iepazīstināja ar abiem mūziķiem un viņu radošo darbību.
Ansambli “Čikāgas piecīši” 1961.gadā nodibināja pieci trimdas latviešu jaunieši Čikāgā (ASV). Ar savu daiļradi “Čikāgas piecīši” bija kā tilts starp pasaulē izklīdušajiem latviešiem. Viņu dziesmu popularitāte vienoja tautiešus dzimtenē un trimdā. 1989. gadā ansamblis pirmoreiz ieradās Latvijā un muzicēja dažādās pilsētās. “Čikāgas piecīšu” repertuārs un sniegums ir unikāls latviešu mūzikā, jo savas muzikālās un noskaņu daudzveidības dēļ šīs dziesmas ir iederējušās gan valsts svētkos, gan jautrās ballītēs. 2013. gadā “Čikāgas piecīši” saņēma balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.
“Čikāgas Piecīšu” dziesmas savos koncertos joprojām turpina atskaņot grupas ilggadējie dalībnieki Armands Birkens un Lorija Vuda Cinkusa.
Protams, Armands un Lorija arī atbildēja uz dažādiem jauniešu jautājumiem:
- Ko viņiem nozīmē Atmoda?
- Ko nozīmē piedzimt un uzaugt ārpus Latvijas?
- Kas ir latvietis?
- Ko nozīmē kopt latvietību?
- Vai ir vajadzīga ceturtā Atmoda?
- Kas palīdz uzturēt optimismu?
- Kuru dzīves notikumu savā dzīvē labprāt mainītu, ja būtu iespēja?
- Bet kādu notikumu vēlētos piedzīvot atkārtoti un ko šodien ieteiktu piedzīvot jauniešiem?
- Armands atklāja, ka gribētu būt klāt Pirmajos latviešu dziesmu svētkos, bet Lorija – piedzīvot laiku starp I un II pasaules karu un pārliecināties, vai bija tā, kā mamma stāstīja.
Savukārt jauniešiem ieteiktu piedzīvot Dziesmu svētkus, 18. novembri pie Brīvības pieminekļa, Līgo svētkus Latvijas gleznainajā dabā un , bez šaubām, iemīlēšanos.
Ļoti emocionāls bija Armanda stāts par atgriešanos Latvijā. Tas bija 1977. gadā kopā ar mammu, kad pirmo reizi ieraudzīja savu vectēvu, arī Daugavu.
Svētku noslēgumā izskanēja Armanda Birkena vēlējums: „Lai tas, kas mūs vieno, ir vienmēr stiprāks par to, kas mūs šķeļ!”
Informāciju sagatavoja mentore Inese Bērziņa 2021. gada 7. maijā