Pieminot 1949. gada 25. marta deportāciju upurus, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā norisinājās izglītojoši piemiņas pasākumi. 9. un 10. klašu skolēni piedalījās sarunā ar teologu un fonda “Sibīrijas bērni” brīvprātīgo Gunti Kalmi, kā arī skolas telpās tika atklāta tematiska ceļojošā izstāde.
Pasākumu mērķis bija ne tikai atgādināt par vēsturiskajiem faktiem, bet arī veicināt jauniešu izpratni par cilvēktiesībām, morālo izturību un vēstures ietekmi uz mūsdienu sabiedrību.
Saruna par cilvēcību un vēstures mācībām
Tikšanās laikā Guntis Kalme dalījās pieredzē, kas gūta, strādājot fondā “Sibīrijas bērni”, un analizēja deportāciju notikumus caur ētikas un sirdsapziņas prizmu. Saruna nebija tikai par skaitļiem un datumiem, bet gan par cilvēka spēju saglabāt pašcieņu ekstremālos apstākļos.
Galvenās atziņas, pie kurām nonāca jaunieši diskusijas laikā:
- Iekšējā pretestība: Patiesa pretestība sākas brīdī, kad cilvēks savā sirdsapziņā spēj pateikt “Nē!” netaisnībai.
- Izturības jēdziens: Izturēt nenozīmē tikai fiziski izdzīvot, bet gan palikt par cilvēku, nezaudējot savas vērtības.
- Cīņa ar bailēm: Bailes ir ierocis, ko ļaunums izmanto, lai salauztu personību. Tām pakļaujas tikai tie, kuri zaudē savu iekšējo pārliecību.
Izstāde “Sibīrijas bērni” ģimnāzijā
Līdz 10. aprīlim ģimnāzijas senās ēkas telpās ir apskatāma ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni”. Ekspozīcija vizuāli un dokumentāli atklāj 1949. gada 25. marta deportāciju traģismu, fokusējoties uz bērnu un viņu ģimeņu likteņiem.
Izstāde palīdz skolēniem personalizēt vēstures notikumus, saskatot aiz vēsturiskajiem aprakstiem reālas sejas un dzīvesstāstus. Tas ir būtisks papildinājums vēstures un sociālo zinību stundām, veidojot emocionālu saikni ar Latvijas valsts pagātni.
Kāpēc ir svarīgi atcerēties?
Vēstures traģisko lappušu izzināšana ir pamats tam, lai sabiedrība nepieļautu līdzīgu notikumu atkārtošanos. Saglabāt cilvēcību un pašcieņu līdz pēdējam – tā ir galvenā mācība, ko skolēni guva šo piemiņas dienu ietvaros.
Atbildēt